Kas ir pulpīts?

Pulpīts ir zoba mīksto audu (zobu pulpas) iekaisums. Visbiežāk pulpīta izveidošanās iemesls ir infekcija, kas sasniedz pulpu zobu kariesa progresēšanas rezultātā. Pulpīts var izveidoties arī traumas gadījumā, kad zoba kronis atlūzt ļoti tuvu zoba pulpai; zobārsta neprofesionālās rīcības rezultātā, kad tiek uzliktas nekvalitatīvas plombes, operatīvā iejaukšanās paradontīta gadījumā vai zoba slīpēšanas laikā; ķīmisko kairinātāju, piemēram, skābes, formalīna u.c., iedarības rezultātā.

Pulpīta klasifikācija

Pulpīts tiek iedalīts:

Pulpīti tiek iedalīti asajos un hroniskajos. Asais pulpīts ir tad, kad infekcija iekļuva pulpā pie aizvērtās pulpārās kameras caur kariesa bojātā zoba plāno sieniņu. Asajam pulpītam sākumā ir tikai noteikts iekaisuma apgabals un tas norit kā serozs iekaisums (serozs pulpīts), tad parādās strutas (strutainais pulpīts). Tajā pašā laikā parādās stipras sāpes strutu uzkrāšanās rezultātā slēgtā pulpārā kamerā. Hroniskais pulpīts visbiežāk izveidojas jau asā pulpīta laicīgas neārstēšanas rezultātā.

Hroniskā pulpīta pamatforma ir fibrozais pulpīts, kura laikā notiek šķiedrainu saistaudu augšana. Hipertrofiskā pulpīta gadījumā notiek pulpāro audu hipertrofiskā augšana caur atvērto kariesa dobumu. Gangrēniskā pulpīta gadījumā koronālajā pulpā notiek audu sabrukšana un parādās granulācijas audi.

Pulpīta veidošanās pazīmes

Asā pulpīta pazīmes ir ļoti stipras sāpes, kas izplatās pa trijzaru nervu un īpaši pastiprinās tieši naktī. Sāpēm ir periodisks raksturs. Iekaisušais zobs, atšķirībā no kariesa, ir arī ļoti jūtīgs pret aukstumu un sāpes pastiprinās un turpinās arī pēc aukstuma avota noņemšanas. Uzsitot pa zobu tas, atšķirībā no periodontīta, ir nejūtīgs vai arī gandrīz nejūtūgs. Asā strutainā pulpīta gadījumā ir lielas sāpes un zobs ir jūtīgs pret karstiem kairīnātājiem, bet aukstie kairinātāji mazina sāpes.

Hroniskas fibrozais pulpīts visbiežāk norit bez pazīmēm vai arī vājām nepatīkamām sajūtām. Hipertrofiskā pulpīta gadījumā parādās hipertrofisks šķiedru polips.

Pulpīta ārstēšana

Serozs pulpīts ir ārstējams pareizās pieejas gadījumā – kalciju saturošās ārstnieciskās blīves zem plombēm, anibiotiskie apsēji u.c., kas ir vērsta zoba dobuma atjaunosanu ar turpmāku otrreizējā dentīna slāņa izveidošanos. Šādam bioloģiskam ārstēšanas veidas ir arī vairāki nosacījumi:

1. Pacienta vecums līdz 30 gadiem;
2. Hronisko slimību neesamība;
3. Pieteikama zoba audu izturība pret kariesu.

Ir iespējama arī daļēja pulpas noņemšana, taču šobrīd to izmanto ļoti reti – pārsvarā piena zobiem un zobiem ar līdz galam neizveidojušos augšu (līdz diviem gadiem pēc zoba šķelšanās). Asā strutainā un hroniskā pulpīta ārstēšanā tiek veikta mehāniskā un medikamentozā zobu kanālu sistēmas apstrāde (depulpēšana – zobu nerva izņemšana) un kanāla plombēšana (hermētiskā obturācija), kas iedalās:

• Devitālā ekstripācija – neirovaskulāri saišķu izņemšana notiek divu apmeklējumu laikā. Pēc anestēzijas tiek izveidota saikne a zoba dobumu (pulpāro kameru) un tiek uzklāta devitalizējošā pasta (tiek saukta arī par „arsēnu”, kurš patiesībā praktiski vairs netiek izmantots, bet ir aizstāts ar pastu uz paraformaldegīda un anestezējošā līdzekļa bāzes, kuru var atstāt arī uz nedēļu un tā toksiskums ir daudz mazāks);
• Vitālā ekstripācija – neirovaskulāro saišķu izņemšana, ja nav konstatētas izteiktas iekaisuma pazīmes, kas var pāriet periodontītā, notiek viena apmeklētjuma laikā zem anestēzijas. Iekaisuma izplatības gadījumā ārpus sakņu sistēmas zoba kanālā tiek atstāts ārstniecisks līdzeklis antiseptiskam efektam un iekaisuma noņemšanai. Ārstēšanas laikā ir nepieciešams sataisīt minimums divus rentgenuzņēmumus: pirmo pirms ārstniecības sākuma kanālu garuma un struktūras noteikšanai, otro pēc ārstēšanas kanālu plombēšanas kvalitātes novērtēšanai. Depulpētam zobam vēlāk ir nepieciešama armēšana – tapas fiksēšana no stikla šķiedras, titāna, sudraba u.c. un/vai pārklāšana ar kroni.

Iespējamie pulpīta sarežģījumi

Hroniskais pulpīts bez pareizās ārstēšanas, nepietiekamas sakņu kanālu sistēmas apstrādes, nehermētsikās zoba kanāla obturācijas vai zoba atjaunošanas nehermētiskuma (plombe, kronis, blīves) gadījumā var pāraugt periodontītā.