Zoba periodonts ir audi, kas ieskauj zobu no visām pusēm, neļaujot tam kustēties bedrītē. Bez periodonta mūsu zobi viegli kristu ārā no zokļa pie mazākās slodzes, kas vienmēr rodas ēdiena košanas vai košļāšanas laikā. Tieši periodonts noturs zobus savās vietās, vienmērīgi sadalot noslodzi uz zobiem.
Periodonta anatomija
Periodonta histoloģiskā struktūra ietver sevī periostu, alveolārā izauguma audus, periodonta saites, smaganu un smaganu rievu.
Periosta ir blīvu šķiedru membrāna, kas tiek piestiprināta pie alveolārā izauguma ārējās virsmam un satur nervus un asinsvadus, kas baro kaulu. Alveolārais izaugums ir porains kaul, kas ir caururbts ar asinsvadiem un kaulu smadzenēm. Periodonta saites notur zobus alveolās. Smagana un smaganas rieva novērš patogēno baktēriju iekļūšanu periodonta spraugā.
Vesels periodonts ir apmēram 0,2 mm biezs un sastāv no kolagēna šķiedrām, starp kurām ir izvietoti irdenie saistaudi.
Periodonts ir burtiski caururbts ar asinsvadiem, kuri veido iekšējo, vidējo un ārējo pinumu un kuriem ir “amortizējošā spilvena” loma. Periodonta asins piegādi nodrošina vairāki gareniskie asinsvadi, un tā limfātiskā sistēma ir izvietota sīko asinsvadu virzienā.
uz augšuPeriodonta uzbūve
Periodonta histoloģija ir tāda, ka tas sastāv no šūnām un starpšūnu vielas. Periodonta šūnas iedalās:
- Fibroblasti (irdenie nenoformētie saistaudi);
- Osteoblasti (šunas, kas veido skeletu);
- Cementoblasti (izstrādā cement);
- Osteoklasti (šunas, kas piedalās kaulaudu veidošanā);
- Makrofāgi (uzsūc ķermenī nokļuvušās svešas daļiņas un atmirušas šūnas);
- Malassa epitēlija paliekas.
Periodonta starpšūnu viela ir periodonta šķiedras, kas veido tā pamatmasu. Tos var iedalīt piecās pamatgrupās:
- Alveolārās šķiedras;
- Slīpās šķiedras;
- Apikālās šķiedras;
- Horizontālās šķiedras;
- Starpsakņu šķiedras.
Atsevišķi ir izvietoti starpzobu audi, kas savieno blakus esošos zobus.
uz augšuPeriodonta funkcijas
- Tas veic virkni svarīgu funkciju, bez kurām mēs nevarētu pilnvērtīgi sakošļāt pārtiku, svarīgākās no kurām ir:
- Atbalsta un noturošā funkcija (uztveršana un spiediena sadalīšana pārtikas košļāšanas laikā);
- Refleksogēnā funkcija (ļauj regulēt košļāšanas slodzes pateicoties tam, ka periodontā atrodas daudz nervu galu);
- Plastiskā funkcija (nodrošina osteoblasti, cementoblasti un fibroblasti un sekmē saišu atjaunošanos un alveolu sienu veidošanos);
- Trofiskā funkcija (tiek nodrošināta ar nervu un kapilāru palīdzību un ir saistīta ar košļāšanas spiedienu);
- Barjeras funkcija (tiek nodrošināta ar histocītu palīdzību, kuri neļauj iekļūt zoba sakņu zonā patogēnām baktērijām);
- Sensorā funkcija.
Papildus tam periodonts izpilda arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, bez tā nav iespējama zobu šķelšanās mazuļiem, tas regulē zoba adaptāciju noslodzēm, kas rodas rodas pārtikas košļāšanas un košanas laikā, tas pilda reparatīvo funkciju zobas saknes lūzuma gadījumā, kā arī nodrošina zoba saknes aizsardzību ar leikocītu un makrofāgu palīdzību.
