Stomatīts – iemesli un simptomi

Mutes dobuma gļotādas slimība, ko rada mutes dobuma vietēja trauma (asas zobu malas, protēzes u.c.) vai  infekcija. Mutes gļotādas pārmaiņas mēdz būt kā vispārējo slimību simptomi vai arī to komplikācijas. Stomatītu izcelsmē nozīme ir gan lokāliem mutes dobumu, gan vispārējiem organisma vielmaiņu un rezistenci ietekmējošiem faktoriem. Tādēļ katra stomatīta gadījumā rūpīgi jānovērtē gan organisma vispārējais stāvoklis, gan mutes dobuma apstākļi.

Mutes dobuma gļotādu slimības izpaužas dažādi – gan kā izsitumi, gan čūlas, mutē var parādīties arī nelielas čūliņas jeb tā saucamās aftas. Izcelsme kombinējas var būt daudzējāda. Reizēm gļotādas slimības kombinējas ar vielmaiņas traucējumiem un sliktu higiēnu. Reizēm mutes gļotādas iekaisumi (akūtie un hroniskie stomatīti) liecina par smagām vispārējām slimībām un faktiski ir viens no šo smago slimību simptomiem. Gļotādas veidojumi vai čūlas var būt ļaundabīga audzēja sākumstadija vai jau ielaista forma, kas prasa nekavējošu speciālista palīdzību.

No kā rodas stomatīts – veidi un pazīmes?

Stomatītus var izraisīt dažādi infekcijas aģenti. Tie var būt vīrusi, baktērijas vai patogēnās sēnes. No vīrusu izraisītiem stomatītiem visbiežāk ir herpes simplex vīrusa radītās slimības. Ar šo vīrusu parasti inficējas jau agrā bērnībā — no pusgada līdz sešu gadu vecumam, un tas organismā saglabājas visu mūžu . Šis vīruss var radīt akūtu vai arī hroniski recidivējošu stomatītu.

• Akūts herpētiskais stomatīts ir biežākais bērnu mutes gļotādas iekaisums, sevišķi 1 līdz 4 gadu vecumā. Slimību noris kā akūta infekcijas slimība ar paaugstinātu temperatūru (37,5-39°), katarālu smaganu un mutes gļotādas iekaisumu. Pēc pāris dienām redzamas aftas-sīkas apaļas čūliņas, klātas ar baltu aplikumu un apņemtas ar asins pārpildītu apmali. Aftas ir ļoti sāpīgas, var saplūst, veidojot plašākus rajonus. Parādās pastiprināta siekalu izdalīšanās, palielināti sāpīgi limfmezgli. Smagos gadījumos herpētiski pūslīši var parādīties arī sejas ādā, uz roku pirkstiem. Slimība ir lipīga, tās ilgums 8-14 dienas. Jādiferencē no mutes un nagu sērgas, multiformās eritēmas, sekundāra sifilisa.
• Hroniskais recidivējošais herpētiskais stomatīts visbiežāk redzams pārragotos rajonos – uz cietajām aukslējām, smaganām, retāk lūpu gļotādā. Sākotnēji izveidojusies pūslīšu grupa īsā laikā pārveidojas par eroziju ar rozetveida malām. Eroziju sedz dzeltenīgs aplikums, apkārt ir piemilzuši un apsārtuši audi. Erozija ir sāpīga, lēni dzīst un bieži atkārtojas. Jādiferencē no hroniska recidivējoša aftoza stomatīta, sekundāra sifilisa, alerģiska stomatīta.
• Jostas roze ir vīrusa izraisīta slimība, tā biežāk skar starpribu nervus un rodas izsitumi uz krūškurvja ādas, bet dažreiz skar nervu zarus, ko pavada pārmaiņas arī mutes gļotādā. Rodas asimetriski slimības elementi uz aukslējām vai uz mēles muguras.

uz augšu

Bakteriālie stomatīti

• Čūlainais gingivostomatīts – veidojas, pazeminoties organisma reaktivitātei, kuņģa zarnu trakta slimību, hipovitaminožu, intoksikāciju gadījumā. Slimību visbiežāk izraisa baktēriju simbioze. Tā sākas ar akūtu katarālu smaganu iekaisumu. Drīz parādās sīkas, ar dzeltenu aplikumu klātas čūliņas gar smaganu malu. Smaganu malas nekroze (funkcionēšanas spēju zudums, atmiršana) beidzas ar smaganu papilu(kārpiņu) pilnīgu sakrišanu. Čūlas var parādīties arī apkārtējā gļotādā. Raksturīgas sāpes, nepatīkama puvuma smaka no mutes, var būt mazliet paaugstināta temperatūra , bet smagos gadījumos temperatūra var sasniegt 38-39°, nogurums, nespēks, galvas sāpes, limfmezglu iekaisums. Jādiferencē no asinsrades sistēmas slimībām, dzīvsudraba intokcikācijas, skorbuta (slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga)
• Sēņu stomatīti – to parasti izraisa sēne, visbiežāk slimo bērni – zīdaiņi līdz 1 gada vecumam. Sēnei labvēlīgi ir zīdaiņa irdenie nenobrieduši mutes dobuma audi, kā arī dažkārt sastopamās skābju un sārmu līdzsvara svārstības bērniem ar pazeminātu barojumu. Bērnu vecuma sēņu stomatītam raksturīga apsārtusi, pasausa mutes gļotāda, kuras virsmā redzami sīki, balti, sākumā viegli noslaukāmi aplikumi, kas atgādina sarecējušu pienu vai mannas graudiņus. Vēlāk aplikumi piesaistās gļotādai un veido perēkļus, kas sastāv no apaļām, baltām, sīkām sēnīšu kolonijām. Mēģinājums tos notīrīt izraisa asiņošanu. Bērns nemierīgs, atsakās no ēdiena.
• Sēņu stomatīts pieaugušajiem visbiežāk rodas kā pazemināts imunitātes vai disbakteriozes (pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas) sekas. Sūdzības mēdz būt par dedzinošām sāpēm mutes dobuma gļotādā, sausuma sajūtu mutē. Uz apsārtušas, tūskainas gļotādas redzami balti aplikumi. Dažreiz tie var būt kā tikko jaušams balts tīkliņš, citreiz kā blīva aplikuma perēklis no apaļām, baltām sēnīšu kolonijām. Siekalas ir putainas, staipīgas. Diagnozi apstiprina iztriepē konstatēts sēņu micēlijs vai arī uzsējumos izaugušas sēnes. Jādiferencē no sarkanās zvīņēdes, leikoplakijas (baltu, cietu plankumu veidošanās gļotādā), sekundāra sifilisa. Sēņu stomatīti pieaugušajiem var pāriet hroniskā formā.

uz augšu

Medikamentozie stomatīti

Medikamentozi stomatīti var rastas pēc alerģiskas reakcijas un intoksikācijas vai arī pēc medikamentu izraisītas disbakteriozes ( uz disbakteriožu fona bieži izpaužas kā sēņu stomatīts) . Medikamentozo stomatītu klīniskās izpausmes var būt ļoti daudzveidīgas.

• Alerģiskajiem medikamentoziem stomatītiem sākuma raksturīgs dedzinoša sajūta mutes dobuma gļotādā, ko pavada katarāls iekaisums. Slimības turpmākajās dienās gļotādā var arī uz ādas parādīties izsitumi-sīki mezgliņi vai pūslīši. Tālāk tie var pārveidoties ar aplikumu klātās gļotādas čūlas.
• Intoksikācijas gadījumā (hidantoīna preparāti, smago metālu –Hg, Bi sāļi) biežāk rodas hiperplastiski vai čūlaini (smago metālu) gingivīti. Smago metālu sāļu izraisītus gingivītu raksturo čūlas smaganās un gļotādā, tumša apmale gar smaganu malu un tumša pigmentācija gļotādā.

uz augšu

Alerģiskie stomatīti

Tie var rasties, ja organisms ir paaugstināti jūtīgs pret medikamentiem, uzturvielām, baktērijām.

Traumatiskais stomatīts

To izraisa mehāniski, ķīmiski, termiski vai radiācijas faktori, kura iedarbība var būt akūta vai hroniska. Visbiežāk mēdz būt mehāniski mutes dobuma gļotādas bojājumi, kuru cēlonis var būt asas zobu malas, kariozi zobi, sliktas plombas, nolietotas protēzes. Audu atbildes reakcija uz traumu var būt daudzveidīga. Biežāk gļotādā veidojas erozija vai čūla. Tūskainā gļotādā veidojas mīksts, balts, irdens uzslāņojums gļotādai, kuru var daļēji nokasīt, tas pilnīgi izzūd, novēršot traumu.

• Ķīmisko vielu izraisīta traumatiska stomatīta cēlonis visbiežāk ir mutē nokļuvušas skābes vai sārmi. Gļotādas bojājuma smagums atkarīgs no ķīmiskās vielas koncentrācijas un tā darbības laika ilguma. Raksturīgs sāpes, gļotādas tūska un apsārtums. Bojājumu centrālo daļu var segt blīva koagulācijas plēve vai netīra mīksta aplikuma slānis pēc sārmu iedarbes.
• Leikoplakija ir traumas izraisītas hronisks iekaisums mutes dobuma gļotādā. Visbiežāk cieš mutes kaktiņu rajona un vaiga gļotāda zobu saskares līnijā. Redzams balts plankums ar nenoteiktām kontūrām bez iekaisuma apkārtējos audos. Plankums virsma var būt pasausa, nedaudz nelīdzena. Plankumu nevar nokasīt. Novērojot ilgā laikā (pat vairākus gadus), tas ļoti maz mainās. Plaisu, eroziju vai sacietējuma rašanās leikoplakijas gadījumā var liecināt par ļaundabīgas pārveidošanas sākumu. Katra leikoplakija jāvērtē kā pirmsvēža stāvoklis, tādēļ slimnieks jādispanserizē.

uz augšu

Kā ārstēt stomatītu?

Ja ar mēli sataustāt nelīdzenu virsmu gļotādā, gļotādā izveidojusies nedzīstoša čūla vai piemīt kaut kas no iepriekš aprakstītajiem simptomiem , tad jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un zobārsta, lai saņemtu tālāk vajadzīga speciālista ārstēšanu. Mutes dobuma skalošanai var izmantot kumelīšu, kliņģerīšu, salvijas un asinszāles uzlējumu, jo tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība. Raudenes tēju var izmantot mutes dobuma skalošanai gan smaganu iekaisuma, gan sēnīšu infekcijas ārstēšanai. Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība.

Sārmainas vides radīšanai (sēņu stomatītiem, jo sēne attīstās skābā vidē) var lietot dzeramās sodas šķīdumu un skalot mutes dobumu. Ļoti svarīgi stomatītu gadījuma ir pilnvērtīgs, nekairinošs uzturs; smēķēšana tikai kairinās situāciju. Ķīmisko vielu izraisītajam stomatītam sniedzot pirmo palīdzību, ķīmisko vielu neitralizē, atšķaida un nomazgā, skalojot ar siltu ūdeni vai neitralizējošiem šķīdumiem; sārmus neitralizē ar vājām skābēm (citronskābe, etiķskābe), bet skābes neitralizē ar vājiem sārmiem-dzeramās sodas šķīdumu.

uz augšu

Kā pasargāties no stomatīta veidošanās?

Ir dažādi kā var mazināt stomatīa veidošanās iespēju:

• izmantot mutes skalojamo līdzekli;
• ārstēt hronisko sausumu mutē;
• uzņemt pareizu uzturu un ūdens daudzumu;
• regulāri apmeklēt zobārstu.

Aftoza stomatīta profilaksei var lietot B grupas vitamīnus (folāts, B-6, B-12) un šos vitamīnus saturošo pārtiku:

• brokoļi;
• saldie pipari;
• spināti;
• bietes;
• teļa aknas;
• lēcas;
• sparģeļi.

Autors: Dana Lukjaņenkova